Vai runājam par obligāto veselības apdrošināšanu?

Laikā, kad palielināsies pacientu līdzmaksājumi un nākamā gada veselības aprūpes budžetā trūkst 46 miljoni latu, veselības ministrs Ivars Eglītis ir paudis viedokli, ka nepieciešams efektivizēt brīvprātīgo veselības apdrošināšanas sistēmu, motivējot darba devējus solidāri iegādāties veselības apdrošināšanas polises, tādā veidā atvieglojot slogu uz valsts budžetu. Kā efektivizēt brīvprātīgo veselības apdrošināšanu? Un vai zem efektivizācijas neslēpjas obligātā veselības apdrošināšana?

Līdz ar ekonomisko situāciju valstī virkne uzņēmumu meklē iespējas ietaupīt un nav noslēpums, ka darbinieku veselības apdrošināšana iespējams būs viena no pirmajām sarakstā, no kā plānots atteikties. Lai īstenotu brīvprātīgās veselības apdrošināšanas sistēmas efektivizāciju, par kuru tiek runāts, valstij būtu jāizstrādā konkrēti modeļi un jāveic izmaiņas likumdošanā, kas uzņēmējus stimulētu iegādāties darbiniekiem veselības apdrošināšanu, jo īpaši šajos ekonomiskajos apstākļos.

Tomēr jau izskanējis, ka jaunajam finansēšanas modelim jābūt gatavam līdz 2009.gadam, kad to jāievieš. Jautājums par to, cik efektīvi iespējams izstrādāt jaunu modeli un tam atbilstošas izmaiņas normatīvajos aktos, lai šoreiz paliek atklāts.

Efektīvāka brīvprātīgā veselības apdrošināšana vai tomēr obligātā? Nav viennozīmīgi atbildams jautājums, kādā veidā iespējams motivēt uzņēmējus solidāri iegādāties brīvprātīgo veselības apdrošināšanu. Iespējams, ka nākotnē viens no attīstības scenārijiem varētu būt obligātā veselības apdrošināšana.

Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana būtu viens no risinājumiem, virzoties uz to, ka maksātspējīgā sabiedrības daļa pati rūpējas par sevi, savukārt valsts uzņemas rūpes un atbildību par sociāli neaizsargātajām sabiedrības grupām.

Lai to īstenotu, pirmkārt, būtu jāizstrādā mehānismi tās darbībai – vai tas līdzīgi kā nodoklis tiek piemērots algai vai izvēlēta cita metode. Nākamais jautājums būtu par šo ieņēmumu, kas paredzēti veselības aprūpei, apsaimniekošanu, ko varētu nodrošināt, budžetu izsolot apdrošinātājiem, kas tālāk to apsaimniekotu. Būtiskākais priekšnoteikums ir – skaidri nodefinēt pakalpojumu grozu, ko sedz valsts un pārējo attiecīgi piedāvātu apdrošinātāji. Jāsaka gan, ka līdz šim diskusijas par obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu ik reizi ir apstājušās, jo nav rasts kopsaucējs, tieši par skaidru pakalpojumu groza definēšanu.

Tuvākajā laikā visticamāk no jauna tiks pārskatīts Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras pakalpojumu saraksts un no tā izņemti virkne pakalpojumu, kas turpmāk gulsies uz apdrošinātāju pleciem un tos nāksies segt jau no lētākajām polisēm, jo apdrošinātāji, kā zināms, sedz to, ko nesedz valsts.

Līdz ar to valstij šobrīd jāpieņem skaidri un konstruktīvi lēmumi, lai atrisinātu un sakārtotu situāciju valsts veselības aprūpē, tai skaitā izstrādājot instrumentus uzņēmēju motivēšanai iegādāties veselības apdrošināšanas polises darbiniekiem. Vienlaikus valstij jāmotivē apdrošinātājus nodrošināt veselības apdrošināšanu, ko var panākt tikai skaidri definējot ko sedz valsts, ko, nē, jo jau sen valsts vairs nevar segt visus veselības aprūpes izdevumus.

draugiem.lv ieteikt draugiem

Ir viedoklis?