2010. gada pirmajā pusgadā „Seesam Latvia” parakstīto apdrošināšanas prēmiju bruto apjoms sasniedza 4,03 miljonus latu, kas gan ir par 33% mazāk nekā pagājušā gada tajā pašā periodā, taču no 2010. gada sākuma, salīdzinot ar 2009. gada pirmo pusgadu, noslēgto apdrošināšanas līgumu skaits ir pieaudzis par 50% un sasniedzis 55 000. „Seesam Latvia” direktors un valdes loceklis Aigars Freimanis uzskata, ka šāds noslēgto līgumu skaita pieaugums liecina gan par līdzšinējo klientu lojalitāti un vēlmi izmantot aizvien plašāku apdrošināšanas piedāvājumu paketi, gan par ikviena klienta apmierinātību ar „Seesam Latvia” apkalpošanas kvalitāti un atlīdzību politiku, kā arī uzticēšanos uzņēmuma finansiālajai stabilitātei.

Vislielākais apdrošināšanas atlīdzību apjoms – 1,13 miljoni latu – 2010. gada pirmajā pusgadā izmaksāts par veselības apdrošināšanu. Šī summa par 9% pārsniedz minētajā laika periodā bruto parakstītās prēmijas. Sauszemes transporta mantiskajā apdrošināšanā (KASKO) bruto apdrošināšanas atlīdzībās šī gada pirmajos sešos mēnešos izmaksāti 873 000 latu, kas bruto parakstītās prēmijas šajā apdrošināšanas veidā pārsniedz par 45%.

AAS „Seesam Latvia” 2010. gada pirmajā pusgadā strādājusi ar 441 000 latu lielu peļņu. Tā gan ir par 64% mazāka nekā 2009. gada pirmajā pusgadā, taču ir saglabāta pozitīvā bilance, kas joprojām ļauj uzņēmumam investēt izaugsmē.

Aptuveni puse motociklu īpašnieku OCTA parasti iegādājas uz trīs mēnešiem, kas ir minimālais laika periods, uz kuru tiek slēgts transporta līdzekļa vadītāja civiltiesiskās atbildības līgums. Gadās, ka motociklu īpašnieki automātiski izvēlas šo īsāko apdrošināšanas periodu, taču apdrošinātāju pieredze liecina, ka šiem vadītājiem vasaras nogalē bieži vien nākas iegādāties vēl vienu polisi atkal uz trīs mēnešiem.

Salīdzinot divu iepriekšējo gadu statistiku, 2009. gadā divkārt samazinājies ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros vainojami motociklisti. 2008. gadā tika reģistrēti 158 ceļu satiksmes negadījumi, kurus izraisījuši motociklisti, bet 2009. gadā – 82 šādi negadījumi. Pērn visvairāk negadījumu motociklisti izraisīja aprīlī, kad motociklu sezona tikko bija sākusies, un jūlijā, kad valdīja īpaši silts laiks. Turpretim vidējais atlīdzības apmērs, kas izmaksāts cietušajiem pēc motocikla vadītāja izraisīta satiksmes negadījuma, ir 472 lati. Ja negadījumā cietis motocikls, tad vidējais izmaksātās atlīdzības apmērs ir 1300 lati.

Neraugoties uz to, ka apdrošināšanas līgumi neparedz kompensēt zaudējumus, kas radušies globālu dabas katastrofu un dabas stihiju dēļ, “Seesam Latvia” pieņēmusi lēmumu ikvienu šajā sakarā pieteikto apdrošināšanas gadījumu izskatīt īpašā kārtībā, lai pēc iespējas rastu klientiem labāko risinājumu, atzīstot, ka šis ir viens no tiem ārkārtas gadījumiem, kad nepieciešams uzņemties papildu saistības klientu interesēs. Tāpēc AAS “Seesam Latvia” izņēmuma kārtā segs apdrošināto personu neparedzētos izdevumus par aizvietojošas aviobiļetes iegādi vai par alternatīva transporta līdzekļa izmantošanu ar zemāk minētajiem nosacījumiem, ka aviobiļete un AAS “Seesam Latvia” ceļojumu apdrošināšanas polise būs iegādāta līdz 2010.gada 14.aprīlim (ieskaitot) un apdrošināšanas polisē būs minēts, ka apdrošināts risks “Aizkavējies vai īslaicīgi atcelts lidojums”.

Apdrošināšanas atlīdzības apmērs būs starpība starp summu, ko apdrošinātā persona samaksājusi par aizvietojošo aviobiļeti vai par alternatīva transporta izmantošanu, lai nokļūtu paredzētā, bet atceltā lidojuma galapunktā, un attiecīgās aviokompānijas izmaksāto kompensāciju, bet jebkurā gadījumā izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības summa nepārsniegs polisē norādīto apdrošinājuma summu riskam “Aizkavējies vai īslaicīgi atcelts lidojums”.

Apdrošinātai personai tiks atlīdzināti tikai viņai pašai radušies neparedzētie izdevumi par aizvietojošas aviobiļetes iegādi vai par alternatīva transporta izmantošanu.

Prognozes par to, cik lieli kopumā būs šī pavasara plūdu radītie zaudējumi, pagaidām ir tikai ļoti aptuvenas, jo ledus iešana vēl nav beigusies un tuvākajā laikā radīsies vēl jauni postījumi. Taču jau tagad ir skaidrs, ka šogad plūdi Latvijas mājsaimniecībām, salīdzinot ar citiem gadiem, būs radījuši ievērojami vairāk zaudējumu, līdz ar to lielāks būs arī apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits saistībā ar tiem.

Lielākā apdrošināšanas atlīdzība, kuru AAS „Seesam Latvia” līdz šim izmaksājusi par plūdu risku vienam apdrošinātajam objektam, ir EUR 120 000.

2009. gada pavasarī „TNS Latvia” pēc AAS „Seesam Latvia” pasūtījuma veica pētījumu, lai noskaidrotu privātpersonu viedokļus un klientu attieksmi pret dažādiem īpašuma apdrošināšanas riskiem. Kā visticamāko iespējamo nelaimes gadījumu, kas varētu notikt ar īpašumu (māju/dzīvokli), aptaujātie minēja elektriskās dabas parādības (42 % no aptaujātajiem). Kā otro iespējamības ziņā lielāko risku aptaujātie nosauca zādzību ar ielaušanos vai laupīšanu (35 % no aptaujātajiem), kam sekoja ūdensvada, apkures vai kanalizācijas sistēmas avārijas varbūtība – to pieļāva 34 % no aptaujātajiem.

Kā vismazāko iespējamo risku („tas nav iespējams”), no kura varētu ciest viņu īpašums, aptaujātie minēja transporta līdzekļa triecienu (54 %). Kā otrs mazāk ticamais iemesls, kāpēc varētu ciest īpašums, tika nosaukti plūdi (51 %). Iespējamību, ka viņu īpašums varētu ciest plūdos, pieļāva 9 % no aptaujātajiem, bet 1 % minēja, ka viņu īpašums jau ir cietis plūdos.

Savukārt, analizējot apdraudējumus, pret kuriem aptaujātie apdrošināšanas kompāniju klienti apdrošinājuši savu īpašumu, visvairāk aptaujā tika minēta zādzība ar ielaušanos vai laupīšana (62 %), uguns, zibens, lidaparātu eksplozija (58%) un trešo personu prettiesiska rīcība (58%) . Pret plūdu risku bija apdrošinājušies 29 % no aptaujātajiem apdrošināšanas kompāniju klientiem.

Šopavasar plūdiem pakļautas arī mājsaimniecības, kuras agrāk tajos nav cietušas, jo ziemas nav bijušas tik sniegotas. Tas nozīmē, ka no pavasara ūdeņu stihijas savu īpašumu nācās un vēl nāksies glābt arī cilvēkiem, kas līdz šim ar to nav saskārušies un nezina, kā šādās situācijās rīkoties.

2009. gada vasarā AAS „Seesam Latvia” sadarbībā ar tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūru „TNS Latvia” analizēja norises privātpersonu īpašuma apdrošināšanas jomā. Pētījuma rezultāti liecināja, ka vairāk nekā trešdaļā (38 %) Latvijas mājsaimniecību vismaz reizi ir noticis kāds nelaimes gadījums saistībā ar mājokli, bet katrā piektajā (22 %) mājsaimniecībā nelaimes gadījums noticis pēdējo trīs gadu periodā. Tajā pat laikā tikai aptuveni ceturtajai daļai (27 %) mājsaimniecību, kuru mājokļi bija cietuši, nelaimes gadījuma laikā bija īpašuma apdrošināšanas polises. Vairākumā (73 %) gadījumu mājokļa atjaunošanai nepieciešamos izdevumus īpašniekiem nācās segt pašiem.

Pētījuma rezultāti uzrādīja, ka pēc nelaimes gadījumiem cilvēki mēdz iegādāties īpašuma apdrošināšanas polises – tā bija rīkojies vidēji katras piektās (21 %) mājsaimniecības īpašnieks. Taču lielākā daļa nelaimes gadījumā cietušo mājokļu arī pēc to atjaunošanas netika apdrošināti. Viens no aptaujāto biežāk minētajiem iemesliem, kāpēc mājsaimniecības īpašums netiek apdrošināts pat pēc negadījuma, bija viedoklis, ka apdrošināšana ir dārgs un sarežģīts pakalpojums – šo iemeslu minēja trešā daļa (33%) no aptaujātajiem.

Maksa par jauno apdrošināšanas polisi ir sākot no 20 latiem gadā (par vienistabas dzīvokli). Par šādu naudas summu būs apdrošināts ne tikai dzīvoklis, bet arī dzīvoklī esošās mantas Ls 5000 apmērā.