Šā gada 9 mēnešos BTA grupas uzņēmumi bruto prēmijas parakstīja par summu 35,5 miljoniem latu, savukārt bruto atlīdzības izmaksāja par summu 18,6 miljoniem latu.

Gints Dandzbergs, BTA valdes priekšsēdētājs: „Šā gada pirmajos deviņos mēnešos sasniegtais vērtējamas pozitīvi. Protams, ir kritums, taču ar to rēķinājāmies, ņemot vērā situāciju Baltijas tirgos. Apdrošināšanas nozares specifikas dēļ ekonomikas recesijas izpausmes izjūtam ar novēlošanos, kaut tirgū kopumā šobrīd jau tiek runāts par ekonomikas atveseļošanos. Tomēr, kā plānots, Baltijas tirgu svārstības kompensē un līdzsvaro BTA veiksmīgā darbība ārvalstu tirgos.”

Vislielāko parakstīto bruto prēmiju summu BTA portfelī – 12,47 miljoni latu – sastāda OCTA apdrošināšana, savukārt bruto atlīdzībās izmaksāti 5,14 miljoni latu. Otrā lielākajā veidā – KASKO apdrošināšanā – BTA parakstījusi bruto prēmijas par summu 9 miljoniem latu un atlīdzībās izmaksājusi 5,56 miljoniem latu.

Auto apdrošināšanā līdz šim bija vērojams apjomu samazinājums, kam par iemeslu, lielākoties, bija cenu kritums ar auto saistītajās nozarēs. Arī iedzīvotāju pirktspēja bija ievērojami samazinājusies, kas ietekmēja nozari. Kopumā cenu kritums pēdējo divu gadu laikā bija ap 50% OCTA un ap 20% KASKO polisēm. Taču turpmāk situācija mainīsies, jo cenu samazinājuma kritiskā robeža ir sasniegta. Nākamā gada laikā varam prognozēt pat pakāpenisku cenu pieaugumu.

Viens no BTA lielākajiem apdrošināšanas veidiem ir arī veselības apdrošināšana. Šā gada pirmajos 9 mēnešos veselības apdrošināšanā parakstīto bruto prēmiju apjoms sasniedza 4,78 miljonus latu, bet izmaksāto atlīdzību kopējā summa – 4,51 miljoni latu. Ņemot vērā situāciju, ar kuru saskārās apdrošinātāji pērn, proti, krīzes dēļ uzņēmēji vairs neiegādājās veselības apdrošināšanu saviem darbiniekiem un arī valsts iestādes attiecās no šī pakalpojuma, veselības apdrošināšanas apjomi ievērojami samazinājās. Taču BTA ir izdevies ne vien apstādināt šī veida kritumu, bet pat ik mēnesi nodrošināt pakāpenisku tā pārdošanas apjomu pieaugumu.

Jau sesto gadu noskaidroti 50 mīlētākie zīmoli, apkopojot tos “Mīlētāko zīmolu topā”. Šogad pētījumā aplūkoti 622 Latvijā sastopami zīmoli, kas tika vērtēti četrās tēla kategorijās – unikalitāte, kvalitāte, izdevīgums un asociēšana. Topa veidotāji norāda, ka šogad klienti ir kļuvuši kritiskāki un tikai katrs piektais zīmols (23%) ir spējis noturēt kvalitātes priekšstatu.

Ilva Priedniece, BTA Mārketinga un sabiedrisko attiecību direktore: „Mūsu uzņēmuma vietu šajā topā uztveram kā atzinību kolektīva darbam šajā sarežģītajā un saspringtajā laikā, kad notiek sīva cīņa konkurentu starpā par katru klientu, un gan zīmola atpazīstamība, gan iedzīvotāju uzticība tam ir priekšnoteikums uzvarai šajā cīņā. Esam strādājuši un turpinām strādāt, lai BTA zīmols cilvēkiem saistītos ar klientu vajadzībām atbilstošiem apdrošināšanas pakalpojumiem, augstu apkalpošanas kvalitāti un ieinteresētu, draudzīgu komunikāciju. Viennozīmīgi ir arī tas, ka darbu pie šādu asociāciju radīšanas un nostiprināšanas turpināsim, tādu pienākumu uzliek arī šī topa rezultāts.”

Ilva Pudule, TNS Latvia lielo klientu direktore: „Augstāko pozīciju apdrošinātāju vidū BTA ir sasniegusi ar būtisku atrāvumu no citiem apdrošinātājiem, turklāt BTA mīlētāju īpatsvars ir audzis. BTA panākumu pamatā varētu būt tās pēdējā gada laikā izvērstā diferencēto un īpaši segmentēto piedāvājumu komunikācija, kas patērētājiem likusi domāt, ka BTA katrs var atrast sev piemērotāko apdrošināšanas produktu.”

BTA šā gada pavasarī ierindojās pirmajā vietā apdrošināšanas uzņēmumu vidū arī laikraksta „Diena” un sabiedrisko attiecību aģentūras Nords Porter Novelli veidotajā Latvijas uzņēmumu reputācijas topā.

Likumsakarīgi, ka līdz ar to arī izmaksāto atlīdzību skaits šajā apdrošināšanas veidā salīdzinājumā ar kopējo uguns nelaimju skaitu valstī ir salīdzinoši neliels. BTA dati liecina, ka šā gada pirmajos astoņos mēnešos ir pieteiktas tikai 30 apdrošināšanas atlīdzības, neskatoties uz to, ka valstī kopumā noticis vairāk kā 6 tūkstoši ugunsgrēku.

Jānis Lucaus, BTA valdes loceklis: „Lai gan ik gadu uguns nelaimju skaitam ir tendence tikai pieaugt, lielākais vairums cilvēku joprojām necenšas pasargāt savu īpašumu un riskē piedzīvot lielus zaudējumus. Protams, jāņem vērā krīzes faktors, jo 2008.gadā, kad cilvēku finansiālā situācija bija labāka nekā šobrīd, tika noslēgti 85,8 tūkstoši īpašuma apdrošināšanas līgumu, 2009.gadā jau mazāk – 60,1 tūkstotis, bet šogad astoņos mēnešos – vien 34,2 tūkstoši. Tas liecina, ka iestājoties krīzei, cilvēki sāka taupīt, tai skaitā uz apdrošināšanas rēķina. Taču diemžēl nelaimes gadījumu skaits nesamazinās, ik pa laikam dzirdam par postošu ugunsgrēku vai citu nelaimju izraisītiem smagiem īpašuma bojājumiem vai pat par pilnīgu bojāeju. Un īpaši traģiski, ka šādās situācijās cilvēki paliek ne vien bez jumta virs galvas un savas iedzīves vai saimniecības, bet viņiem ir arī jādomā, kā un par kādiem līdzekļiem to atjaunot. Tādēļ tieši šajā laikā, kad jātaupa katrs lats, būtu jānodrošinās pret iespējamiem lieliem zaudējumiem nākotnē.
Salīdzinājumam – zaudējumi, nodegot privātmājai, var sasniegt līdz pat 110 tūkstošus latu, savukārt apdrošināšanas polise maksā vien 70 latu, dzīvoklī ielauzies zaglis var radīt līdz pat 10 000 latu lielus zaudējumus, turpretī apdrošināšanas polise maksā vien 20 latu, privātmājai uzkritis koks var nodarīt ievērojamus postījumus un radīt līdz pat 25 000 latu lielus zaudējumus, no kuriem var pasargāt apdrošināšanas polise vien par 65 latiem. Vai tiešām ir vērts taupīt uz apdrošināšanas rēķina?”

Dzintars Umulis, VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks: „Uguns radītie zaudējumi gan iestādēm, gan privātpersonu īpašumam ir ļoti liels finansu risks, kas mērāms vairākos desmitos tūkstošu latu. Tāpēc īpaši svarīga ir gan spēja pareizi rīkoties ugunsgrēka gadījumā, gan arī ugunsdrošības ievērošana – dzīvokļos un mājās noteikti jābūt vismaz dūmu detektoriem, savukārt iestādēs – ugunsdzēsības signalizācijas iekārtām. Izdevumi, kas nepieciešami šo ierīču iegādei, nav neizmērojami lieli, drīzāk aktuāls ir jautājums par sabiedrības izpratni un attieksmes maiņu, ka jārīkojas ir savlaicīgi, nevis tad, kad ir par vēlu. Savā īpašumā ir jābūt saimniekam, nevis tikai īpašniekam.”

Tāpat VUGD dati liecina, ka ik gadu visvairāk ugunsgrēku ir tieši dzīvojamajā sektorā, un cēloņi pārsvarā ir neuzmanīga apiešanās ar uguni. Nelaimes gadījumiem dzīvojamajā sektorā pēc popularitātes seko kūla, izgāztuves, atkritumi un neapsaimniekoti objekti.

Šā gada pirmajā pusgadā BTA grupas uzņēmumi bruto prēmijas parakstīja par summu 36,5 miljoniem latu, savukārt bruto atlīdzības izmaksāja par summu 20,6 miljoniem latu, kas abos rādītājos sastāda 82% no pērnā gada apjoma.

Vislielāko parakstīto bruto prēmiju summu BTA portfelī – 16 miljonus latu – sastāda OCTA apdrošināšana, kas ir par 6% vairāk nekā pērn. Atlīdzībās šajā veidā izmaksāti 8,6 miljonus latu – par 13,4% mazāk nekā pērn. Tomēr kopumā OCTA veids šajā gadā peļņu nav nesis, toties noslēgto OCTA līgumu skaita ziņā vērojams 54% pieaugums, kas liecina par esošo klientu uzticību un ievērojamu jauno klientu piesaisti.

Otrā lielākajā veidā – KASKO apdrošināšanā – BTA parakstījusi bruto prēmijas par summu 6,3 miljonus latu un atlīdzībās izmaksājusi 4,9 miljonus latu, kas ir attiecīgi par 37% un 25% mazāk nekā pērn.

Abu auto apdrošināšanas veidu apjomu samazinājuma iemesli ir ievērojamais cenu kritums ar auto saistītajās nozarēs, polišu cenu samazinājums sīvas konkurences apstākļos, iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās un auto tirdzniecības un līzinga apjomu kritums.

Par spīti valdošajai recesijai BTA ir izdevies stabilizēt Veselības apdrošināšanas veidu, kas 2009. gada nogalē piedzīvoja strauju lejupslīdi, kam par iemeslu bija samilzušās problēmas veselības aprūpes uzņēmumu stratēģijā un tas, ka uzņēmumi ievērojami samazināja darbinieku veselības apdrošināšanas apjomus. Bruto prēmijās šajā veidā parakstīti 4 miljoni latu un atlīdzībās izmaksāti 3,2 miljoni  latu, kas ir attiecīgi 52% un 44% no 2009.gada apjoma.

Turpmāk “Dabas stihiju” riska apdrošināšana, atbilstoši standarta programmās paredzētajam, kompensēs sekojošus izdevumus arī tad, ja tie būs radušies dabas stihiju darbības rezultātā:

• medicīniskos izdevumus, repatriāciju, medicīniskās evakuācijas izmaksas, izdevumus cietušā pavadītājam;
• medicīniskos izdevumus LR teritorijā;
• izdevumus pases nozaudēšanas vai zādzības gadījumā, t.i. par pārtikas iegādi un viesnīcas izdevumus, kas saistīti ar pases atjaunošanu vai cita ceļošanai derīga dokumenta saņemšanu;
• izdevumus, kas radušies avio reisu atiešanas – pienākšanas laika nesakritības dēļ, t.i. izdevumus par jaunas biļetes iegādi vai biļešu pārformēšanas maksu, ja reiss ir nokavēts sakarā ar pirmā vai otrā reisa atcelšanu/aizkavēšanos pārlidojumu grafikā;
• izdevumus, kas radušies avio reisa aizkavēšanās dēļ – izdevumus par pārtikas iegādi, viesnīcas izdevumus un transporta izdevumus uz/no viesnīcas.

Gints Dandzbergs, BTA valdes priekšsēdētājs: „Esmu gandarīts, ka BTA šajā Latvijas uzņēmumu topā ieņem tik augstu pozīciju. Īpaši prieks par labo novērtējumu no uzņēmēju puses, kuri BTA ierindoja 40.pozīcijā. Klientu apmierinātība ar mūsu savstarpējo sadarbību ir viens no galvenajiem kritērijiem, pēc kura vērtējam savu darbu. Tāpēc jo īpaši patīkami saņemt labu novērtējumu. Tas apliecina, ka strādājam pareizā virzienā, kā arī dod stimulu darboties vēl aktīvāk, piedāvāt vēl labākus un kvalitatīvākus pakalpojumus, meklēt jaunas iespējas un domāt par kopējā Latvijas apdrošināšanas tirgus attīstību.”

Arī iedzīvotāju novērtējums BTA darbībai bija augsts un tāpat kā uzņēmēji, arī iedzīvotāji apdrošināšanas sabiedrībai BTA piešķīra pirmo vietu apdrošināšanas nozares uzņēmumu vidū.

BTA ieņem pirmo vietu trīs lielākajos nedzīvības apdrošināšanas segmentos Latvijā – sauszemes transporta apdrošināšanā (KASKO), autovadītāja obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā (OCTA) un veselības apdrošināšanā. Kopumā pērn BTA strādāja ar peļņu, kas pirms nodokļu nomaksas sastādīja 4,03 milj. latu, savukārt neto peļņas apmērs bija 3,22 milj. latu – viens no labākajiem rādītajiem apdrošināšanas nozarē Latvijā.

Gints Dandzbergs, AAS „BTA” valdes priekšsēdētājs: „BTA savā darbībā par būtiskāko uzskata klientu vēlmju izpratni, kā arī cenšas paredzēt apdrošināšanas tirgus tendences. Pagājušajā gadā viens no galvenajiem klientu vadmotīviem bija līdzekļu taupīšana, cenu salīdzināšana un racionāli tēriņi. Līdz ar to, BTA arī mainīja savus pakalpojumus un to cenu veidošanu, lai apmierinātu pēc iespējas vairāk klientu vajadzību. Tieši tāpēc pārdoto polišu skaits ir krities tikai par 10,5%. Tas norāda, ka BTA piedāvātie apdrošināšanas pakalpojumi ir aktuāli un pieprasīti. Tomēr jāsaka, ka šogad apdrošinātāju darbības politika mainīsies. Lai gan pakalpojumu cenas nepieaugs, galvenais konkurences instruments būs to kvalitāte. Apdrošinātāji saviem klientiem piedāvās bezmaksas papildu pakalpojumus viņu iegādātajai apdrošināšanai un citas priekšrocības, lai piesaistītu un paturētu klientu. Tāpat būs svarīga arī pakalpojumu pieejamība. BTA aktīvi strādā pie šī jautājuma, saglabājot plašu filiāļu tīklu, kā arī piedāvājot savus pakalpojumus iegādāties un atlīdzības pieteikt attālināti – gan internetā, gan pa tālruni.”

2009.gadā nedzīvības apdrošināšanas tirgus piedzīvoja ievērojamu parakstīto apdrošināšanas prēmiju kritumu – 28%. Šajos apstākļos klienti aizvien vairāk novērtē apdrošinātāja uzticamību un finansiālo stabilitāti. Pagājušajā gadā BTA ir saglabājusi klientu paļāvību, kaut gan, sekojot kopējām tirgus tendencēm, arī piedzīvoja bruto prēmiju kritumu. Tomēr tas BTA tirgus daļu samazināja vien nedaudz – no 24% uz 23.2%.

Tāpat joprojām turpinās iepriekšējos gados pārdoto polišu apkalpošana un atlīdzību izmaksas. Lai arī absolūtos skaitļos izmaksāto atlīdzību summas samazinās, šis samazinājums ir mazāks nekā prēmiju kritums. Salīdzinājumā ar 2008.gadu izmaksāto atlīdzību apjoms nedzīvības apdrošināšanas tirgū 2009.gadā samazinājās par 12,9% un bija 155,6 milj. latu.
„Runājot par šo gadu, domāju, ka apdrošināšanas tirgus – kaut ne tik strauji, kā pērn, tomēr vēl turpinās kristies, kā rezultātā novērosim aizvien pieaugošu konkurenci starp apdrošinātajiem ar mērķi pārdalīt tirgu. Savukārt BTA 2010.gadā plāno saglabāt prēmiju apjomu tuvu iepriekšējā gada apjomam un stabilizēt izmaksu rādītājus,” uzsver G.Dandzbergs.

Rūpīgi izvērtējot ar vairāku valstu gaisa telpas slēgšanu saistītās problēmas Īslandes vulkāna izvirduma dēļ un ņemot vērā, ka šiem cilvēkiem nav bijis nekādu iespēju sevi no šīm problēmām pasargāt, BTA nodrošina visiem saviem klientiem diennakts konsultācijas par iespējām atrisināt ar lidojumu kavēšanu vai atcelšanu saistītās problēmas, kā arī reālu palīdzību zaudējumu kompensācijas jautājumos.

Tiem klientiem, kuriem ir apdrošināti lidojumu aizkavēšanas vai atcelšanas riski, BTA nodrošinās zaudējumu kompensāciju par vulkāna darbības rezultātā veiktajiem papildus izdevumiem. Līdz ar to aicinām cietušos pieteikt atlīdzības, iesniedzot neplānoto izdevumu apliecinošus dokumentus, kas tiks ņemti vērā, lemjot par izmaksājamās kompensācijas apmēru.

Pēc BTA aprēķiniem, ar avio reisu piespiedu atlikšanu vai pārcelšanu sākot no 14.aprīļa pēcpusdienas saskārušies jau daudzi BTA klienti. Lai gan uz šodienu BTA ir saņēmusi vien 2 atlīdzību pieteikumus no cietušajiem, saņemto klientu zvanu un konsultāciju skaits pa telefonu mērāms simtos.

Turklāt, reaģējot uz lielo klientu interesi un klientiem pārliecinoties par dabas katastrofu riska iestāšanās reālo iespēju arī mūsu platuma grādos, BTA no 1.maija papildina ceļojumu apdrošināšanas segumu, paredzot iespēju apdrošināties arī pret zaudējumiem, ko ceļojuma laikā var nodarīt dabas katastrofas un stihijas. Līdz šim Latvijas apdrošināšanas sabiedrības šo iespēju nebija iekļāvušas savās ceļojuma apdrošināšanas programmās.

„Esam pārliecināti, ka, saskaroties ar dabas stihiju izraisītām neērtībām personīgi, šis jaunievedums BTA ceļojumu apdrošināšanas polisēs gūs klientu ievērojamu atsaucību un būs tikpat populārs, kā iespēja apdrošināties pret pases nozaudēšanu vai zādzību, bagāžas nozaudēšanu, bojāšanu vai aizkavēšanos, avio reisu kavēšanos vai atcelšanu un citiem riskiem, kas saistīti ar ceļošanu,” komentē BTA Marketinga un sabiedrisko attiecību departamenta direktore Ilva Priedniece.

Ceļojumu apdrošināšana ir viens no populārākajiem apdrošināšanas veidiem BTA pakalpojumu klāstā un BTA tirgus daļa šajā apdrošināšanas veidā 2009.gadā pārsniedza 36%, kas ir labākais rādītājs Latvijas apdrošināšanas sabiedrību vidū. Arī bruto atlīdzībās šajā veidā BTA ir izmaksājusi lielāko naudas summu – gandrīz 300 tūkstošus latu. BTA ceļojumu apdrošināšanu ērti un ātri var iegādāties gan plašajā filiāļu tīklā visā Latvijā, gan pa Klientu atbalsta dienesta tālruni. Īpaši ērti un izdevīgi iegādāties BTA ceļojumu apdrošināšanu ir internetā, kur tā maksā par 15% lētāk, nekā filiālēs.

Atjaunot šo pakalpojumu BTA pamudināja lielā klientu interese par konkrētā riska apdrošināšanu, kā arī Augstākās tiesas Senāta šonedēļ pieņemtais lēmums atstāt spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, kas nosaka, ka Rīgas domei jāatmaksā BTA radītie zaudējumi 88 latu apmērā, ko kompānija savulaik, kā apdrošināšanas gadījuma kompensāciju, samaksāja automašīnas īpašniekam, kurš iebraucis bedrē Granīta ielā, Rīgā, sabojāja savu spēkratu un no BTA saņēma atlīdzību.

Daudzi autovadītāji uzskata, ka vērsties atbildīgajās institūcijās nav jēgas. Satiksmes negadījumi, kuru iemesls ir bijis ceļa seguma bojājums – bedre, bojāta vai neesoša kanalizācijas lūka, – vairumā gadījumu ir bijuši autoīpašnieku personiskā problēma. Savukārt zaudējumu piedziņa no ceļu uzturētāja prasa zināšanas, laiku un arī finansiālus ieguldījumus bez garantēta rezultāta. Tāpēc ir svarīgi pievērst sabiedrības uzmanību ceļu stāvoklim Latvijā, kā arī aizstāvēt to autovadītāju intereses, kuri iekļuvuši ceļu satiksmes negadījumā ceļa seguma bojājumu dēļ, dodot viņiem iespēju saņemt reālu palīdzību jau tūlīt un no apdrošinātāja, tādā veidā atbrīvojot cilvēkus no jebkādām rūpēm. Gints Dandzbergs, AAS “BTA” valdes priekšsēdētājs: “Tieši pirms četriem gadiem, 2006.gada 15.martā, BTA piedāvāja saviem klientiem jaunu pakalpojumu “KASKO Bedres”, taču 2008.gada nogalē to pārtraucām smagnējās procedūras, tiesu pārslogotības un salīdzinoši lielo administratīvo izmaksu dēļ. Tomēr Augstākās Tiesas Senāta lēmums radīja precedentu un viesa ticību, ka Latvijā tiesiskums tomēr pastāv un ir iespējams piedzīt zaudējumus no šo zaudējumu patiesajiem izraisītājiem – ceļu apsaimniekotājiem. Ceļu stāvoklis Latvijā tikai turpina pasliktināties, tādēļ BTA izlēma atjaunot pakalpojumu “KASKO Bedres”. Līdz šim tiesu prakse par zaudējumu piedziņu no valsts un pašvaldību institūcijām par ceļu neuzturēšanu pienācīgā kārtībā bija diezgan neviennozīmīga. Ceram, ka ar šo Augstākās Tiesas Senāta spriedumu tiks veidota judikatūra un turpmāk tiesāties par līdzīgiem jautājumiem nebūs nepieciešams.”

Laikā, kad spēkā bija BTA pakalpojums “KASKO Bedres”, to iegādājās vairāk nekā 27 tūkstoši cilvēku, no kuriem turpat piecsimt cilvēkiem tika izmaksātas apdrošināšanas atlīdzības. Vidējais atlīdzības apmērs šajos gadījumos tolaik bija 205 lati, savukārt lielākā izmaksātā atlīdzība bija 980 latu apmērā, kas tikai vēlreiz pierāda šī apdrošināšanas veida nozīmīgumu.

Pakalpojums “KASKO Bedres” paredz, ka autovadītājiem – šīs polises īpašniekiem, kuru auto tiks bojāts, iebraucot uz ceļa braucamās daļas esošā bedrē vai atvērtā kanalizācijas lūkā, BTA atlīdzinās radušos zaudējumus, kā arī nepieciešamības gadījumā nodrošinās auto evakuāciju un apmaksās ar evakuāciju saistītos izdevumus. Savukārt, lai segtu radušos zaudējumus, BTA regresa kārtībā vērsīsies pret atbildīgajiem par attiecīgā ceļa posma uzturēšanu. Tādā veidā tiks veicināts kvalitatīvāks ceļu apsaimniekotāju darbs un atbildības izjūta, kā arī uzlabota situācija uz Latvijas ceļiem, kas ir pakalpojuma “KASKO Bedres” ilgtermiņa mērķis.

Baltijas valstīs kopā parakstot bruto prēmijas par summu 77 miljoni latu, ļāvuši BTA kļūt par 3. lielāko nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību Baltijā. BTA mērķis 2010. gadā ir būtiski palielināt tirgus pozīcijas Baltijā, īpašu uzmanību veltot darbības paplašināšanai Igaunijā. Šogad BTA plāno pabeigt pārēju uz BTA Grupas darbības formu, kas ļaus vēl efektīvāk konsolidēt uzņēmuma resursus tālākai biznesa attīstībai, t.sk. darbības paplašināšanai Centrāleiropas valstīs.