– Lejupslīde nedzīvības apdrošināšanas jomā bija saistīta ar Latvijas tautsaimniecības nozaru kopējo kritumu, bezdarba pieaugumu un apdrošinātāju sīvo konkurenci par klientiem, kas sekoja straujajai, bet nesabalansētajai izaugsmei tā sauktajos treknajos gados, – skaidro A. Freimanis.

Vērtējot šī gada potenciālās norises apdrošināšanas tirgū, A. Freimanis pieļauj vairāku scenāriju iespējamību:

– Kurš no tiem īstenosies, tas lielākoties būs atkarīgs no pārmaiņām ekonomikā, jo apdrošināšanas tirgus likumsakarīgi reaģē uz būtiskākajām tendencēm. Reālākā versija, kas jau sāk piepildīties, ir OCTA un KASKO cenu kāpums. Tas lielā mērā saistīts ar ekonomiskās aktivitātes un zaudējumu frekvences pieaugumu. Pat neraugoties uz to, ka autoservisi sākuši intensīvi reklamēt atlaides saviem pakalpojumiem, faktiski servisu izcenojumi ir palielinājušies. Tas skaidri atspoguļojas vidējo apdrošināšanas atlīdzību apjomos, kas ir pieauguši tieši saistībā ar auto servisu izmaksu kāpumu. Tik zemas OCTA un KASKO prēmiju cenas, kādas bija 2009. gadā un, jo īpaši, 2010. gadā, vairs neatgriezīsies. Un kopumā nedzīvības apdrošināšanas bruto prēmiju vidējais pieaugums šogad varētu palielināties par aptuveni 5 %. Šis kāpums, visticamāk, saglabāsies arī 2012. un 2013. gadā, kad bruto prēmiju vidējais pieaugums varētu būt aptuveni 6 %.

Turpinoties diskusijām par šī gada valsts budžeta konsolidāciju, kas vēl vairāk samazinātu mājsaimniecību ienākumus, varētu īstenoties arī pesimistiskāks scenārijs. Tādā gadījumā apdrošināšanas tirgum nāktos saskarties ar būtisku klientu skaita samazinājumu. Pat neraugoties uz to, ka šādā situācijā apdrošināšanas pakalpojumu cenas turētos zemā līmenī, cilvēki būtu spiesti atteikties pat no nepieciešamākajiem apdrošināšanas veidiem, kurus viņi līdz šim izmantojuši. Tādā gadījumā šogad apdrošinātājiem būtu jārēķinās ar bruto prēmiju apjoma samazinājumu par 5 % līdz 7 %, uz pozitīvu pieaugumu 3 % līdz 5 % apjomā cerot tikai 2013. gadā. Apdrošināšanas pakalpojumu zemās cenas īstermiņā būtu izdevīgas klientiem, bet šāda tendence nopietni apdraudētu apdrošināšanas tirgus ilgtspējīgu attīstību.

Taču jāsaka, ka nav izslēgta arī optimistiskā scenārija īstenošanās, kas šajā un nākamajos divos gados apdrošinātājiem nodrošinātu bruto prēmiju vidējo pieaugumu par 10 %. Tas varētu notikt uz pozitīvu ekonomikas norišu fona, pieaugot patēriņam un samazinoties bezdarbam, kas palielinātu klientu skaitu apdrošināšanas nozarē un stimulētu objektīvajai tirgus situācijai atbilstošas pakalpojumu cenas visos apdrošināšanas veidos.

Cena ir noteicošais faktors iedzīvotājiem, iegādājoties OCTA polisi, liecina Swedbank veiktā iedzīvotāju aptauja – atbildi norādījuši 80% respondentu.

“Swedbank apdrošināšana piedāvā noslēgt OCTA standartlīgumu uz 3, 6, 9 vai 12 mēnešiem, bet papildus standartlīgumam uz noteiktu termiņu, sadarbībā ar Swedbank, piedāvā vienošanos par OCTA apdrošināšanu ar ikmēneša maksājumu. Pakalpojuma izmantošana ir ērta un vienkārša, jo tas ietver automātisko rēķinu apmaksu – ar iespēju maksājumu veikt vairākās daļās, neliekot šķirties no lielākas naudas summas vienā reizē. Ņemot vērā prognozes par OCTA cenu pieaugumu 2011.gadā, šis pakalpojums būs vēl aktuālāks un piemērots klientu vajadzībām. OCTA polisi var iegādāties savā internetbankā vai jebkurā Swedbank filiālē visa Latvijā,” tā Pēters Kabuns (Peeter Kabbun), Swedbank Varakindlustus AS valdes loceklis Baltijas valstīs.

Vēl taujāti par nozīmīgiem faktoriem, kas ietekmē OCTA polises izvēli, iedzīvotāji novērtē arī iespēju OCTA polisi iegādāties internetā (būtiski 44% aptaujāto respondentu). Tāpat iedzīvotāju aptaujas rezultāti rāda, ka vairums (69%) autovadītāju OCTA iegādājas gadam, 15% – trīs mēnešiem, savukārt 13% šo polisi iegādājas pusgadam.

Esošā situācija ir kardināli atšķirīga no pagājušā gada janvāra, kad AAS “Seesam Latvia” nesaņēma nevienu atlīdzības pieteikumu, kas jebkādā veidā būtu saistīts ar atkušņa radītiem zaudējumiem. Pirmie pieteikumi par kūstošā sniega radītajiem zaudējumiem 2010. gadā parādījās tikai februārī līdz ar pirmajām pavasara vēsmām.

“Seesam Latvia” klientu apkalpošanas operatori, sekojot klientu zvanu un atlīdzību pieteikumu skaita izmaiņām atkarībā no laika apstākļiem, secinājuši, ka to daudzums strauji pieaug, kolīdz laiks kļūst siltāks un gaisa temperatūra paaugstinās virs 0 °C. Lielākais atlīdzību pieteikumu skaits saņemts salīdzinoši siltajās dienās no 6. līdz 11. janvārim.

Pirms gadu mijas Latvijā izveidojās neierasti bieza sniega sega, dažviet pat piecas reizes pārsniedzot citos gados novēroto. Nopietns apdraudējums ēkām radās, iestājoties siltākam laikam, turpinoties nokrišņiem un sniega segai uz jumtiem sablīvējoties. Laikus nenotīrot sniegu no ēkas jumta, var deformēties jumta, nesošo sienu un pārsegumu konstrukcijas, var veidoties plaisas konstrukciju savienojuma un metinājuma vietās. Un tas var kļūt par iemeslu jumta iebrukšanai.

Palielināts jumta iebrukšanas risks šādos gadījumos ir ēkām, kuras atrodas atklātās vietās vai jūras piekrastē, jo sniega kušanas laikā tā radīto slodzi vēl pastiprina vēja brāzmas.

Īpaša uzmanība atkušņa laikā jāpievērš vieglo konstrukciju ēkām, piemēram, no metāla konstrukcijām veidotām garāžām, noliktavām un siltumnīcām. Tāpat “riska zonā” atrodas no kārtainajiem paneļiem celtās ēkas ar plakanajiem jumtiem – šāda konstrukcija raksturīga daudzām ražošanas ēkām. Paaugstināta sniega slodze ir ļoti bīstama ēkām ar lielām jumta platībām, piemēram, tirdzniecības centriem un dažādām sporta būvēm.

Lai ēku atkušņa laikā nepakļautu konstrukciju ielūšanas vai sabrukšanas riskam, ir jāievēro virkne nosacījumu.

Nedrīkst pieļaut pārmērīgi lielas sniega segas kārtas izveidošanos uz jumta. Sniegs no jumta jānotīra savlaicīgi.

Īpaša uzmanība sniega kārtas biezumam uz jumta jāpievērš tad, kad salam seko atkusnis un sniega segu papildus sablīvē lietus – 30 centimetrus bieza kūstoša sniega kārta uz jumta seguma vienu kvadrātmetru var būt pat apmēram 150 kilogramus smaga, kas jau rada draudus jumta iebrukšanai. Šo situāciju vēl vieglāk iztēloties, ja iedomājamies, ka uz katra mājas jumta kvadrātmetra būtu nostājušies divi pieauguši cilvēki.

Plānojot jebkuras ēkas jumta tīrīšanu, vispirms jādomā par drošību. Ja vien tas ir iespējams, šo darbu veikšana jāuztic speciālistiem.

Jumtu attīrīšanai jāizmanto plastmasas vai koka lāpstas, kā arī speciāli palīglīdzekļi un instrumenti, piemēram, gumijas āmuri. Sniega tīrīšana ar metāla lāpstām un lāsteku sišana ar cirvjiem var radīt bojājumus jumta segumā un tā izolācijā. Bet pa bojātajām vietām sniega un lietus ūdens var applūdināt iekštelpas. Tāpēc ir ļoti svarīgi pēc tam, kad pieaicinātie tīrītāji savu darbu ir paveikuši, novērtēt tā kvalitāti un pārliecināties, vai jumta segumā nav radīti kādi bojājumi.

Ja tomēr kūstoša sniega ūdens ir radījis bojājumus ēkai un līdz ar to arī zaudējumus jums, nekavējoties jāsazinās ar nama apsaimniekotāju, lai paziņotu par notikušo un lūgtu apsekot bojāto īpašumu.

Nama apsaimniekotāju pienākums ir veikt šo apsekojumu un sastādīt aktu. Šajā dokumentā jānorāda iemesls, kāpēc radies īpašumam konstatētais bojājums. Ja tas radies laikus nenotīrīta sniega dēļ, kas kūstot sabojājis māju, tad tam arī šajā aktā jābūt precīzi norādītam. Tāpat aktā jāfiksē, kas tieši bojāts, nosakot arī bojājumu apmēru.

Papildus bojājumu aprakstam aktā ir svarīgi tos dokumentēt fotogrāfijās. Turklāt šo fiksāciju ieteicams veikt liecinieku klātbūtnē.

Bojājumu apsekojuma akts un fotogrāfijas būs tie pierādījumi, uz kuriem varēsiet balstīties, prasot jūsu īpašumam nodarīto zaudējumu atlīdzību no namu apsaimniekotāja.

Taču ne vienmēr avārijas situācijās īpašniekiem izdodas sazināties ar nama apsaimniekotāju. Tāpat nama apsaimniekotājs var mēģināt izvairīties no bojātā īpašuma apsekošanas un bojājumu dokumentēšanas. Tādā gadījumā jāvēršas policijā ar lūgumu ierasties notikuma vietā un sastādīt protokolu par īpašumam radītajiem zaudējumiem.

Vēl viena alternatīva iespēja ir īpašniekam pašam rakstīt bojājumu aktu. Šādā gadījumā jāpieaicina divi neatkarīgi liecinieki, kam akts ir jāparaksta. Un arī šādā situācijā ļoti vēlams ikvienu bojājumu fiksēt fotogrāfijās un saglabāt tās kā pierādījumus savai prasībai par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.

Ja īpašums bijis apdrošināts, tad apdrošināšanas kompānija zaudējumus īpašniekam atlīdzina tādos gadījumos, kad bojājumi radušies stipras snigšanas laikā vai tūlīt pēc tās. Savukārt atbildība par tiem zaudējumiem vai bojājumiem, kas radušies, kūstot sniegam, piemēram, no jumta, atbildība jāuzņemas nama apsaimniekotājiem, jo tādos gadījumos bojājumi un zaudējumi, visticamāk, radušies apsaimniekotāja nepadarīto darbu dēļ, piemēram, laicīgi nenotīrot sniegu no jumta, lai gan tas ir tiešs katra apsaimniekotāja pienākums.

„Neskatoties uz ļoti lielo atlīdzības pieteikumu skaitu, šie sniega un ledus kušanas apdrošināšanas gadījumi ir salīdzinoši vienkārši risināmi un ātri atlīdzināmi,” saka Pēters Kabbuns, Swedbank apdrošināšanas vadītājs Latvijā. „Swedbank Mājokļu apdrošināšana paredz segt atmosfēras nokrišņu ūdens iekļūšanu ēkā, ja šāds gadījums nav noticis iepriekšējos trijos gados. Pagājušajā ziemā Swedbank apdrošināšana atlīdzināja 239 mājokļu remontu pēc līdzīgiem negadījumiem un plānojam, ka šogad šis skaits varētu dubultoties.”

Īpaši pilsētniekiem šoziem jāsaskaras ar noplūdušu griestu un sienu problēmu, ko rada uz jumtiem kūstošais sniegs. Nereti zem biezās sniega segas arī sagrūst jumta konstrukcijas. BTA šogad saņēmusi arī virkni atlīdzību pieteikumu no lielajiem uzņēmumiem, kuru īpašumi cietuši sniega dēļ. Tāpat līdz ar atkusni pieaug pieteikumu skaits par automašīnu bojājumiem, kurus radījis no jumtiem krītošais sniegs.

Aptuveni 75% no visiem pieteiktajiem negadījumiem saistībā ar sniega iedarbību ir tieši dzīvokļu applūšana. Šādos gadījumos, ja cilvēks ir apdrošināts, viņš materiālo kompensāciju meklē pie sava apdrošinātāja. Tomēr ne visi zina, ka sniega iedarbības risks nav iekļauts īpašuma apdrošināšanas pamata piedāvājumā un ir jāiegādājas papildus. Tāpat cilvēkiem jāatceras, ka par savu īpašumu pirmkārt ir jārūpējas pašiem. BTA apdrošināšanas noteikumi paredz apdrošināšanas atlīdzības izmaksu gadījumos, kad diennakts laikā izkritusi 100 mm vai biezāka sniega sega un apdrošinājuma ņēmējs ir izpildījis sniega tīrīšanas nosacījumus, t.i., ir nodrošinājis ēku jumtu attīrīšanu no sniega 24 stundu laikā pēc sniega uzsnigšanas.

Savukārt tiem, kuri dzīvo daudzdzīvokļu namos, būtu jāzina, ka laicīgi notīrīt jumtus un uzturēt ēku tādā kārtībā, lai tiktu novērsta ēkas augšstāvu applūšana, ir ēkas īpašnieku vai apsaimniekotāju pienākums. Ja cilvēks nav iegādājies apdrošināšanu pret sniega iedarbību, viņš var vērsties pie ēkas īpašnieka vai apsaimniekotāja, prasot kompensāciju.

Ivars Kairišs, BTA Īpašumu risku parakstītājs: „Tādā ziemā kā šī sniega sega no jumta jānotīra pēc iespējas ātrāk, kamēr sniegs nav kļuvis smags, noslogojot jumta konstrukcijas, vai sācis kust. Tas jādara, kamēr atkusnis un ēkas iekšējais siltums jumta siltumizolācijas defektu rezultātā nav sācis kausēt sniegu uz jumta un ūdens pa jumta spraugām nav sācis sūkties ēkā. Arī apdrošinātāji prasa, lai apdrošināto ēku jumti ziemas laikā tiktu tīrīti regulāri. To paredz apdrošināšanas līgums, ko savstarpēji noslēdz apdrošinātājs ar klientu. Ja cilvēki nepilda līguma nosacījumus un neveic sava īpašuma apsaimniekošanu, kā rezultātā tas tiek bojāts, apdrošinātājs var arī atteikt atlīdzības izmaksu. Tāpēc iesakām rūpēties, lai nama jumts tiktu laicīgi notīrīts, kas pašam īpašniekam aiztaupīs virkni problēmu.”

Armands Liede, Latvijas jumiķu biedrības valdes loceklis, jumiķu amata meistars: „Neapšaubāmi, šādos laika apstākļos svarīgi ir veikt kvalitatīvu jumta apkopi, proti, tīrīšanu. Tas būtu jāveic jumiķim, kvalificētam speciālistam, kurš zina, kā var pārvietoties un kā tīrīt attiecīgās konstrukcijas un seguma jumtu. Turklāt jumts nav jānotīra līdz pat pašam segumam, pietiek, ja tiek notīrīta lielākā daļa sniega. Tāpat ir jāņem vērā vairāki faktori, piemēram, kāds ir jumta segums, cik tas ir smags, kāds tam reljefs. Būtiski ir zināt, cik stipra ir jumta konstrukcija, jo sniega smagums to var arī nesalauzt, tomēr deformēt, kas nākotnē tāpat var radīt problēmas. Jumti jātīra nekavējoties, ja sniega segas biezums sasniedzis jau pusmetru vai arī uz jumta veidojas sniega pārkares.”

Savukārt lāstekas uz jumtu nokarēm veidojas lielākoties divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tās liecina par nepareizu vai nepietiekamu jumta siltināšanu, otrkārt, par nepietiekami nosiltinātām siltuma trasēm un slikti vēdināmiem aukstajiem bēniņiem. Sliktās siltuma izolācijas dēļ tiek sildīts jumts un kausēts sniegs, kas pārvēršas lāstekās un apdraud gan kājāmgājējus, gan auto īpašniekus.

2010. gada nogalē LTAB saņēma vairākus oficiālus pieprasījumus no Īrijas un Lielbritānijas apdrošinātājiem ar lūgumu sniegt atzinumu par LTAB izsniegto izziņu autentiskumu. Izsniegtās izziņas satur informāciju par transportlīdzekļa īpašnieka apdrošināšanas vēsturi t.i., par noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem un izraisītajiem apdrošināšanas gadījumiem. Atkarībā no autoīpašnieka apdrošināšanas vēstures Latvijā, arī ārvalstīs apdrošinātājs var piemērot atlaidi vai piemaksu polises cenai. Lai gan, katram apdrošinātājam ir savi kritēriji, pēc kuriem nosaka OCTA polises cenu, tomēr kopumā kritēriji ir līdzīgi kā Latvijā, – ja apdrošināšanas vēsture ir labvēlīga, izziņas iesniedzējam ir iespēja saņemt atlaidi no OCTA polises cenas līdz pat 65 %. Ja apdrošināšanas vēsture nav zināma vai tā ir nelabvēlīga, apdrošinātājs šādu klientu vērtē citādi.

„Izvērtējot ārvalstu apdrošinātāju pieprasījumus, esam konstatējuši, ka pārbaudāmās izziņas par apdrošināšanas vēsturi, tiek viltotas dažādi. Atsevišķos gadījumos viltotāji ir izcēlušies ar īpašu izdomu, tomēr pamatā viltotās izziņas LTAB var atpazīt jau vizuāli – tās neatbilst pēc formas, nelabvēlīgie dati tiek aizkrāsoti, izgriezti, tiek uzlikts neatbilstošs zīmogs vai mēģināts viltot parakstu u.tml. Protams, visas šīs izziņas tiek pārbaudītas arī datu bāzē”, skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

OCTA likums nosaka, ka LTAB – pēc transportlīdzekļa īpašnieka vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — līzinga ņēmēja pieprasījuma par tā civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas vēsturi sniedz izziņu par apdrošinājuma ņēmēja apdrošināšanas līgumiem, to termiņiem, kā arī veiktajām izmaksām, tādejādi sniedzot potenciālajam ārvalstu apdrošinātājam apdrošināmā riska izvērtēšanai nepieciešamos datus.

„Iesniedzot izziņu, kurā norādīta nepatiesa informācija, finansiālo labumu personas gūst bez tiesiska pamata, kas nav pieļaujams, jo dokumentu viltošanas fakts vistiešākajā mērā ietekmē gan LTAB tēlu un apdrošināšanas labo praksi, gan arī valsts tēlu starptautiskā mērogā”, uzskata LTAB priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Pēc LTAB rīcībā esošās informācijas, līdz ar straujo iedzīvotāju emigrēšanu uz ārvalstīm (tikai 2010 gadā no Latvijas aizceļoja vismaz 10 000 iedzīvotāju), pieaug arī LTAB izsniegto izziņu skaits – ja 2009. gadā tās bija gandrīz 700, tad jau 2010. gadā – 2000. Lai arī LTAB rīcībā ir samērā neliels viltoto izziņu skaits (jo ārvalsts apdrošinātāji sūta izziņas pārbaudei arī tikai tajos gadījumos, kad rodas šaubas par krāpniecisku rīcību), to patiesais skaits iespējams ir daudzas reizes lielāks. Tādēļ, lai atrisinātu jautājumu un novērstu turpmākos iespējamos krāpnieciskos darījumus, LTAB ir lūdzis Valsts policiju uzsākt Kriminālprocesu, lai noskaidrotu vainīgās personas un sauktu tās pie atbildības, kā arī vērsis ārvalstu apdrošinātāju uzmanību uz šādu viltojumu iespējamību.

Kopumā šī gada trīs ceturkšņos apdrošināšanas kompānijas parakstījušas bruto prēmijas 138,4 miljonu latu apmērā, kas ir par 20,7% mazāk nekā pagājušā gada trīs ceturkšņos, un izmaksājušas bruto atlīdzības 85 miljonu latu apmērā, kas savukārt ir par 27,7% mazāk nekā gadu iepriekš.

Dzīvības apdrošināšanas kompāniju parakstīto bruto prēmiju apmērs šī gada 3. ceturksnī pieauga par 11,9% un bija 20,6 miljoni latu. Savukārt izmaksāto bruto atlīdzību apmērs salīdzinājumā ar 2009. gada trīs ceturkšņiem samazinājās par 31,4% un bija 11,1 miljonu latu. Vienlaikus lielākā daļa parakstītās bruto prēmijas bija par dzīvības un veselības apdrošināšanu – attiecīgi 75,7% un 21,8%. Turpretim, izmaksāto bruto atlīdzību lielākais īpatsvars izmaksātajās atlīdzībās bija par dzīvības apdrošināšanu – 65,1%, kas salīdzinājumā ar 2009. gada trīs ceturkšņiem samazinājās par 0,8% un sasniedza 7,2 miljonus latu. Par veselības apdrošināšanu izmaksāto bruto atlīdzību apmērs samazinājās par 57% un bija 3,8 miljonu latu.

Nedzīvības apdrošināšanas kompāniju šī gada trijos ceturkšņos parakstīto bruto prēmiju apmērs sasniedza 117,8 miljonu latu jeb par 24,5% mazāk nekā līdzīgā laika periodā gadu iepriekš. Vienlaikus izmaksāto bruto atlīdzību apmērs samazinājās par 27,1% salīdzinājumā ar pagājušā gada trijiem ceturkšņiem un veidoja 73,9 miljonu latu.

Nedzīvības apdrošināšanas kompāniju parakstītajās bruto prēmijās pārskata periodā būtiskas izmaiņas nav notikušas, lielākā daļa bija par OCTA apdrošināšanu – 24,5%, par KASKO aprošināšanu– 23,8%, par īpašuma apdrošināšanu – 18.,%, par veselības apdrošināšanu – 12,6%.  Savukārt lielākais izmaksāto atlīdzību īpatsvars bija par KASKO apdrošināšanu – 28,2% no izmaksātajām bruto atlīdzībām, par OCTA apdrošināšanu – 25,7%, kā arī par veselības apdrošināšanu – 18,1% un īpašuma apdrošināšanu – 14,2%.

Aptaujā tika apzināti vairāk nekā 1000 respondentu visā Latvijā, lai noskaidrotu, kā cilvēki atceras par nepieciešamību atjaunot OCTA polisi un kādas izmaiņas klienti ir novērojuši attiecībā uz OCTA cenām aizvadītā gada laikā.

Gandrīz trešdaļa Rīgā aptaujāto autovadītāju atzīst, ka neinteresējas par OCTA derīguma termiņu un paļaujas uz sava dzīvesbiedra atgādinājumiem vai dažādām OCTA pārdošanas akcijām. Tikmēr autovadītāji reģionos aktīvāk rūpējas par OCTA iegādi un laikus sazinās ar savu apdrošinātāju, kā arī ir labi informēti par savas OCTA polises derīguma termiņa beigām.

Tāpat arī secināms, ka Rīgas autovadītājiem ir daudz spontānāki OCTA iegādes paradumi, jo tikai 17 procenti no aptaujātajiem rīdziniekiem polises iegādi plāno laikus, kamēr reģionos šis rādītājs sasniedz 29 procentus.

Savukārt jautājumos par polišu cenu izmaiņām var konstatēt, ka visās vecuma grupās ir no 14 līdz pat 21 procentam autovadītāju, kas atzīmē cenu saglabāšanos iepriekšējā gada līmenī vai pat norāda uz to pieaugumu.

„Tas apliecina, ka pat vispārēja OCTA cenu samazinājuma apstākļos apdrošinātāji ir sākuši rūpīgāk izvērtēt katra individuālā klienta risku. Cenas 2010. gadā samazinājās galvenokārt apzinīgajiem braucējiem, kas nav bijuši iesaistīti negadījumos,” skaidro AAS „BALTA” valdes loceklis Kristians Pudans.

Tiesa, aptuveni trešdaļa respondentu atzina, ka nav sekojuši līdzi OCTA cenu izmaiņām vispār, un, vēl jo interesantāk, lielākais īpatsvars cilvēku, kuri norādīja, ka neseko līdzi cenu izmaiņām, bija respondentu grupā ar zemiem ienākumiem.

Tieši jaunāko aptaujas dalībnieku grupā visvairāk autovadītāju neprata atbildēt par cenu izmaiņām – kopumā 45 procenti. Līdzīgas tendences bija novērojamas arī vecāko autovadītāju grupās – vecumā pēc 40 gadiem, kur šis rādītājs sasniedza 35 procentus.

Aptauja parāda, ka par OCTA cenu vairāk interesējas vīrieši, jo 38 procenti aptaujāto sieviešu nespēja sniegt atbildi uz jautājumu par to izmaiņām. Vīriešiem šis rādītājs bija 22 procenti.

„Arī iepriekš esam veikuši vairākus pētījumus, kas apliecina, ka OCTA polise galvenokārt tiek uztverta kā ar likumu noteikta nepieciešamība, nevis praktisks un svarīgs apdrošināšanas veids. Tāpat šie pētījumi parāda, ka cilvēki neapzinās OCTA polises patieso segumu un, iespējams, iekļūstot negadījumā, nemaz pilnībā neizmanto pakalpojumu, kas tiem pienākas. Cilvēkiem nepieciešams apzināties, ka apdrošināšana ir pakalpojums, ko vajag ne tikai rūpīgi izvērtēt, bet arī pilnvērtīgi izmantot, jo apdrošināšanas pamatā ir mērķis nodrošināt to, ka cietušais bez liekiem papildu izdevumiem var segt savai veselībai un mantai radītos zaudējumus, novēršot negadījuma sekas,” uzsver Kristians Pudans.

Šā gada 9 mēnešos BTA grupas uzņēmumi bruto prēmijas parakstīja par summu 35,5 miljoniem latu, savukārt bruto atlīdzības izmaksāja par summu 18,6 miljoniem latu.

Gints Dandzbergs, BTA valdes priekšsēdētājs: „Šā gada pirmajos deviņos mēnešos sasniegtais vērtējamas pozitīvi. Protams, ir kritums, taču ar to rēķinājāmies, ņemot vērā situāciju Baltijas tirgos. Apdrošināšanas nozares specifikas dēļ ekonomikas recesijas izpausmes izjūtam ar novēlošanos, kaut tirgū kopumā šobrīd jau tiek runāts par ekonomikas atveseļošanos. Tomēr, kā plānots, Baltijas tirgu svārstības kompensē un līdzsvaro BTA veiksmīgā darbība ārvalstu tirgos.”

Vislielāko parakstīto bruto prēmiju summu BTA portfelī – 12,47 miljoni latu – sastāda OCTA apdrošināšana, savukārt bruto atlīdzībās izmaksāti 5,14 miljoni latu. Otrā lielākajā veidā – KASKO apdrošināšanā – BTA parakstījusi bruto prēmijas par summu 9 miljoniem latu un atlīdzībās izmaksājusi 5,56 miljoniem latu.

Auto apdrošināšanā līdz šim bija vērojams apjomu samazinājums, kam par iemeslu, lielākoties, bija cenu kritums ar auto saistītajās nozarēs. Arī iedzīvotāju pirktspēja bija ievērojami samazinājusies, kas ietekmēja nozari. Kopumā cenu kritums pēdējo divu gadu laikā bija ap 50% OCTA un ap 20% KASKO polisēm. Taču turpmāk situācija mainīsies, jo cenu samazinājuma kritiskā robeža ir sasniegta. Nākamā gada laikā varam prognozēt pat pakāpenisku cenu pieaugumu.

Viens no BTA lielākajiem apdrošināšanas veidiem ir arī veselības apdrošināšana. Šā gada pirmajos 9 mēnešos veselības apdrošināšanā parakstīto bruto prēmiju apjoms sasniedza 4,78 miljonus latu, bet izmaksāto atlīdzību kopējā summa – 4,51 miljoni latu. Ņemot vērā situāciju, ar kuru saskārās apdrošinātāji pērn, proti, krīzes dēļ uzņēmēji vairs neiegādājās veselības apdrošināšanu saviem darbiniekiem un arī valsts iestādes attiecās no šī pakalpojuma, veselības apdrošināšanas apjomi ievērojami samazinājās. Taču BTA ir izdevies ne vien apstādināt šī veida kritumu, bet pat ik mēnesi nodrošināt pakāpenisku tā pārdošanas apjomu pieaugumu.

Aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju, iegūtie dati norāda uz būtiski zemu izpratni par OCTA piedāvāto segumu. 27 procenti aptaujāto nespēja sniegt atbildi uz jautājumu, kādus zaudējumus sedz OCTA apdrošināšana. Savukārt 24 procenti aptaujāto uzskata, ka atlīdzību saņem arī negadījumu izraisījušais autovadītājs.

Respondenti savās atbildēs vairāk tiecas norādīt, ka kompensāciju saņem tikai cietušais autovadītājs – gan īpašumam, gan veselībai. Tomēr patiesībā tiek aizmirsta viena no būtiskākajām OCTA apdrošināšanas funkcijām – zaudējumu segšana arī cietušajiem pasažieriem gan vainīgā, gan cietušā autovadītāja transportlīdzeklī, kā arī trešo pušu bojātajai mantai.

„Diemžēl aptaujas rezultāti liecina, ka OCTA tiek iegādāta primāri likuma prasījuma ietvaros. Autovadītāji reti izprot OCTA nozīmi un citas svarīgas priekšrocības, kuras var izmantot ceļu satiksmes negadījuma ietvaros,” skaidro AAS „BALTA” valdes loceklis Kristians Pudans.

Interesanti, ka krieviski runājošo respondentu informētības līmenis par OCTA segumu ir ievērojami zemāks – skaidru atbildi par to, kādus zaudējumus sedz OCTA apdrošināšana, nespēja sniegt 54 procenti no šīs aptaujāto grupas.

Tiesa, OCTA nepieciešamību apzinās faktiski visi aptaujātie. Atbildot uz jautājumu, bez kā automašīna nevar iztikt, OCTA polise tiek ierindota otrajā vietā uzreiz aiz degvielas, tādējādi vērtējot to augstāk pat par servisa pakalpojumiem.