BTA: masveidā pieaug apdrošināšanas pieteikumu skaits sniega nodarīto postījumu dēļ

Pēdējo nedēļu laikā BTA ik dienas saņem vairākus desmitus apdrošināšanas pieteikumu pa visu Latviju, kam par iemeslu ir sniega nodarītie bojājumi dažāda veida īpašumam.

Īpaši pilsētniekiem šoziem jāsaskaras ar noplūdušu griestu un sienu problēmu, ko rada uz jumtiem kūstošais sniegs. Nereti zem biezās sniega segas arī sagrūst jumta konstrukcijas. BTA šogad saņēmusi arī virkni atlīdzību pieteikumu no lielajiem uzņēmumiem, kuru īpašumi cietuši sniega dēļ. Tāpat līdz ar atkusni pieaug pieteikumu skaits par automašīnu bojājumiem, kurus radījis no jumtiem krītošais sniegs.

Aptuveni 75% no visiem pieteiktajiem negadījumiem saistībā ar sniega iedarbību ir tieši dzīvokļu applūšana. Šādos gadījumos, ja cilvēks ir apdrošināts, viņš materiālo kompensāciju meklē pie sava apdrošinātāja. Tomēr ne visi zina, ka sniega iedarbības risks nav iekļauts īpašuma apdrošināšanas pamata piedāvājumā un ir jāiegādājas papildus. Tāpat cilvēkiem jāatceras, ka par savu īpašumu pirmkārt ir jārūpējas pašiem. BTA apdrošināšanas noteikumi paredz apdrošināšanas atlīdzības izmaksu gadījumos, kad diennakts laikā izkritusi 100 mm vai biezāka sniega sega un apdrošinājuma ņēmējs ir izpildījis sniega tīrīšanas nosacījumus, t.i., ir nodrošinājis ēku jumtu attīrīšanu no sniega 24 stundu laikā pēc sniega uzsnigšanas.

Savukārt tiem, kuri dzīvo daudzdzīvokļu namos, būtu jāzina, ka laicīgi notīrīt jumtus un uzturēt ēku tādā kārtībā, lai tiktu novērsta ēkas augšstāvu applūšana, ir ēkas īpašnieku vai apsaimniekotāju pienākums. Ja cilvēks nav iegādājies apdrošināšanu pret sniega iedarbību, viņš var vērsties pie ēkas īpašnieka vai apsaimniekotāja, prasot kompensāciju.

Ivars Kairišs, BTA Īpašumu risku parakstītājs: „Tādā ziemā kā šī sniega sega no jumta jānotīra pēc iespējas ātrāk, kamēr sniegs nav kļuvis smags, noslogojot jumta konstrukcijas, vai sācis kust. Tas jādara, kamēr atkusnis un ēkas iekšējais siltums jumta siltumizolācijas defektu rezultātā nav sācis kausēt sniegu uz jumta un ūdens pa jumta spraugām nav sācis sūkties ēkā. Arī apdrošinātāji prasa, lai apdrošināto ēku jumti ziemas laikā tiktu tīrīti regulāri. To paredz apdrošināšanas līgums, ko savstarpēji noslēdz apdrošinātājs ar klientu. Ja cilvēki nepilda līguma nosacījumus un neveic sava īpašuma apsaimniekošanu, kā rezultātā tas tiek bojāts, apdrošinātājs var arī atteikt atlīdzības izmaksu. Tāpēc iesakām rūpēties, lai nama jumts tiktu laicīgi notīrīts, kas pašam īpašniekam aiztaupīs virkni problēmu.”

Armands Liede, Latvijas jumiķu biedrības valdes loceklis, jumiķu amata meistars: „Neapšaubāmi, šādos laika apstākļos svarīgi ir veikt kvalitatīvu jumta apkopi, proti, tīrīšanu. Tas būtu jāveic jumiķim, kvalificētam speciālistam, kurš zina, kā var pārvietoties un kā tīrīt attiecīgās konstrukcijas un seguma jumtu. Turklāt jumts nav jānotīra līdz pat pašam segumam, pietiek, ja tiek notīrīta lielākā daļa sniega. Tāpat ir jāņem vērā vairāki faktori, piemēram, kāds ir jumta segums, cik tas ir smags, kāds tam reljefs. Būtiski ir zināt, cik stipra ir jumta konstrukcija, jo sniega smagums to var arī nesalauzt, tomēr deformēt, kas nākotnē tāpat var radīt problēmas. Jumti jātīra nekavējoties, ja sniega segas biezums sasniedzis jau pusmetru vai arī uz jumta veidojas sniega pārkares.”

Savukārt lāstekas uz jumtu nokarēm veidojas lielākoties divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tās liecina par nepareizu vai nepietiekamu jumta siltināšanu, otrkārt, par nepietiekami nosiltinātām siltuma trasēm un slikti vēdināmiem aukstajiem bēniņiem. Sliktās siltuma izolācijas dēļ tiek sildīts jumts un kausēts sniegs, kas pārvēršas lāstekās un apdraud gan kājāmgājējus, gan auto īpašniekus.

draugiem.lv ieteikt draugiem

Ir viedoklis?